Sirdī māksliniece un filozofe
11. augusta pēcpusdienā Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkā tika atklāta Lindas Šteinbergas personālizstāde «The Indigested» jeb «Nepārdomātais».
Izstādes nosaukums ir «Nepārdomātais», jo Linda uzskata, ka tādi ir arī viņas darbi. Ilgi tika meklēts vārds, kas visprecīzāk varētu parādīt to, ko var sagaidīt no viņas izstādes. Attēli patiesi ir dažādu krāsu, lieluma un stilu. Šķiet, ka liela daļa to ir tapusi, nepārdomājot katru detaļu, un tieši tas šos zīmējumus padara interesantus.
«Man ir vienalga, vai kādam šie darbi patīk vai nē, jo es zīmēju savam priekam un ar katru zīmuļa vai otas vilcienu izrādu savas konkrētā brīža emocijas,» atzīst Linda. «Manī drīzāk izbrīnu rada fakts, ka šie darbi kādam varētu arī patikt.» Gaumes ir dažādas, un izstādes autore tic, ka noteikti ir cilvēki, kam viņas darbi nebūs vienaldzīgi. Katra cilvēka viedoklis par skaistumu un mākslu ir subjektīvs, jo nav iespējams izprast, kā katrs izvēlas līnijas un formas, kas ir viņa acīm tīkamas. Viens redzēs skaistumu, otrs tajā pašā attēlā saskatīs neglītumu.
Iedvesmu Linda gūst no visa, kas ir apkārt, taču visvairāk no dabas, dzīvniekiem un cilvēkiem: «Man nav viena konkrēta stila, kurā zīmēju, jo katrs darbs ir citādāks. Es visu laiku gribu pamēģināt kaut ko jaunu; iedvesmojos no dažādiem māksliniekiem. Ikreiz, kad interneta vidē atklāju jaunu mākslinieku, es apskatu darbus un vienkārši apbrīnoju to, ko cilvēks spēj paveikt ar zīmuli vai krāsām. Tad arī man pašai rodas kaut kādas idejas par to, ko varētu «uzlikt uz papīra».»
Pēdējos Lindas darbos visvairāk ir manāms vienots stils – melns fons un vidū kāds košu krāsu akcents. Agrāk viņai bija tendence zīmēt acis, vārnas, kokus un anatomiskās sirdis, kas dažādos veidos tika ievīti daudzos darbos. «Man patīk zīmēt parastas lietas neparastā veidā. Piemēram, es varu izvēlēties dzīvnieku un uzzīmēt to nevis ar divām, bet četrām acīm, vai piezīmēt tam lieku ausi. Izklausās savādi, bet es jūtu, ka tā ir pareizi.»
Daudziem māksliniekiem, lai kaut ko varētu uzzīmēt, ir nepieciešams radošais klikšķis. Tāpat ir arī Lindai. «Es nevaru apsēsties un zīmēt, kad man to lūdz, jo es taču neesmu robots. Es arī nezīmēju pēc pasūtījuma, jo tā neprotu darboties. Taču es mēdzu cilvēkiem dāvināt savus zīmējumus, kuri ir tapuši, iedvesmojoties no viņiem pašiem. Patīk savos darbos ielikt daļiņu sevis un attiecīgā cilvēka personību,» tā māksliniece.
Ikdienā Linda mācās Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā par tērpu stila speciālisti, un viņai tas patīk, jo tādējādi katru dienu var atrasties radošā vidē. «Atceros, kā jau bērnudārza laikos man daudzi teica, ka būšu māksliniece. Tad arī skolā, kad bija jāzīmē vizuālās mākslas stundu laikā, sajutu, ka šī joma man ir sirdij tuva un es vēlos ar to saistīt savu nākotni. Es vispār sirdī esmu māksliniece un filozofe.» 18 gadus jaunajai māksliniecei talants ir dabas dots, jo visas prasmes viņa ir apguvusi pašmācības ceļā.
Izstāde tapusi sadarbībā ar biedrību «RaDam» un būs apskatāma līdz pat septembra beigām.