Edvarta Virzas iela 21a, Iecava, Iecavas novads, LV-3913
Mūsu valsts simtgades svinību programmā iekļauta virkne notikumu, kas aktualizē Latvijas vēsturi un cildina tās kultūras daudzveidību. Lai plānotos pasākumus īstenotu, nepieciešama sabiedrības iesaiste. Gaidot 2019. gada augustu, kad savu 100 gadu pastāvēšanu svinēs Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), top izstāde «Neredzamā bibliotēka», kurā būs ietverti arī pētījuma rezultāti par fon der Pālenu privātbibliotēku Latvijā. Projekta darba grupas pārstāvji apkopo informāciju un klātienē iepazīst vietas, kas pagājušajos gadsimtos bijušas cieši saistītas ar Pālenu dzimtas vārdu. 27. novembrī Iecavā viesojās LNB ekspozīcijas «Grāmata Latvijā» un projekta «Neredzamā bibliotēka» vadītāja Inga Surgunte, kā arī vēsturniece Danute Grīnfelde, kas šajā projektā palīdz ar pētniecības metodisko atbalstu. Grāfa laukumā viešņas tikās ar Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkas vadītāju Andu Rācenāju un biedrības «Arhīvs» pārstāvi Gitu Kravalu, apskatīja novada vēstures ekspozīciju senajā muižas ēkā un izstaigāja pārbūvēto muižas bibliotēkas korpusu, kas tagad ir daļa no Iecavas Mūzikas un mākslas skolas. Pētnieces fotografēja un jautāja par dažādiem mākslas, interjera priekšmetiem, kas varētu būt saglabājušies no pagājušā gadsimta sākuma. Kā zināms, daļu fon der Pālenu dzimtas grāmatu krājuma LNB ir deponējusi Rundāles pils muzejam. Tā direktora Imanta Lancmaņa sarakstītā monogrāfija «Iecavas muiža» (2001) sniedz priekšstatu par to, kā veidojusies Iecavas pils bibliotēka. Grāfa Leonīda fon der Pālena laikā Iecavas muiža piedzīvoja jaunu būvēšanās vilni. Leonīds (1834-1908), tāpat kā viņa tēvs Frīdrihs (1780-1863), bijis kaislīgs bibliofils. Ne tikai LNB un Rundāles pils muzeja bibliotēkā, bet arī privātos krājumos joprojām var atrast grāmatas ar viņa ekslibri. Grāmatu krājumam pat tika uzcelts īpašs bibliotēkas korpuss, to 1908. gadā projektējis arhitekts L. Reinīrs. Bibliotēkas ēka, kas tapusi divos paņēmienos, pabeigta pēc grāfa Leonīda nāves. Viņš miris Romā 1908. gadā, Iecavu atstājot dēlam Sergejam (1877-1966). Diemžēl ir saglabājies maz Iecavas pils iekštelpu fotogrāfiju. Varam tikai iztēloties, kā izskatījās bibliotēkas lasītava, saimnieciskās telpas un gleznu galerija, kas savienoja pili as bibliotēkas korpusu. Nozīmīgi ir arī stāsti par to, kāds cilvēks bijis grāfs, kā viņš izturējies pret muižas ļaudīm. Šāda informācija noderētu izstādes pilnveidošanā un palīdzētu apmeklētājiem iejusties konkrētajā vēsturiskajā vidē, uzsvēra I. Surgunte. LNB aicina iecavniekus dalīties ar atmiņām, nostāstiem un attēliem par Iecavas muižu un tās īpašniekiem - fon der Pālenu ģimeni. Noderīga būs ne tikai vēsturiski pārbaudīta informācija, bet arī leģendas, kas mantotas no paaudzes paaudzē. Ja jūsu rīcībā ir kāds priekšmets no muižas, projekta īstenotāji priecāsies par tā attēlu. Apkopotā informācija tiks izmantota LNB izstādē «Neredzamā bibliotēka» 2019. gadā. Lūdzam atsaukties līdz 2018. gada janvāra beigām Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkā (tālr. 63941252, 25660092) vai biedrībā «Arhīvs» (tālr. 29999421). A: B.Logina Teksts pārpublicēts no: http://iecava.lv/lv/zinas/kultura/19391-no-vestures-liecibam-un-legendam-veidos-neredzamo-biblioteku