Nams ar gaismas skursteņiem
Uz Cēsu jauno bibliotēku dodas Bauskas, Vecumnieku un Iecavas novada bibliotekāres.
Foto: Sarmīte Freimane, Madara Maslova un no Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkas arhīva.
Autors: AINA UŠČA
Datums: 26.06.2015
Izdevums: Bauskas Dzīve
Rubrika: Kultūra un izglītība Cēsu jauno bibliotēku apmeklē zemgalietes
Bauskas, Iecavas un Vecumnieku novada 42 bibliotekāres nesen piedalījās mācību un pieredzes braucienā uz Cēsīm. Viņas apmeklēja rekonstruēto Cēsu Centrālo bibliotēku (CB), Priekuļu un Līvu bibliotēku.
Bibliotekāru ekskursiju atjaunotajā namā vadīja Cēsu CB direktores vietniece Gunta Romanovska un sociālo mediju speciāliste Lāsma Vasmane.
Vēsturisks objekts
Vēsturiskā ēka, kas pilsētas centrā atrodas netālu no Vidzemes koncertzāles, ir 19. gadsimta beigu historisma stila paraugs. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā namu iegādājās banka, bet vēlāk uzņēmējs Kārlis Derums tajā ierīkoja viesnīcu «Gauja».
Gunta Romanovska stāsta, ka ēka ar tornīti bija pirmā, ko Cēsīs atjaunoja pēc Otrā pasaules kara postījumiem. Šeit atradās dažādas iestādes, dienesti, arī bibliotēka, bet tikai 2010. gadā Cēsu novada pašvaldība ēku atpirka no vairākiem īpašniekiem un nodeva bibliotēkas rīcībā. Rekonstrukcijas projektu izstrādāja arhitekta Jura Pogas birojs, kas projektēja arī jauno Vidzemes koncertzāli.
Bibliotēkas atjaunošana sākās 2013. gadā. Apmeklētājiem tā ir atvērta kopš šī gada februāra. Projektu finansēja Cēsu novada pašvaldība un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Kopējās izmaksas ir trīs miljoni eiro. Summā iekļauta arī bibliotēkas mēbeļu iegāde un teritorijas infrastruktūras izveide.
Tulpīšu motīvs
Vēsturiskās ēkas veidols ir pilnībā saglabāts. Īpašs akcents ir jumta stikla logi jeb gaismas skursteņi. Tumsā tie iemirdzas varavīksnes krāsās. Bibliotēkas apkārtne kļuvusi par pilsētnieku iecienītu pastaigu vietu. Tagad visi zina, kur atrodas bibliotēka, teic Lāsma Vasmane. Par iestādes pazīšanas zīmi kļuvis arī stilizētu, orientālu tulpīšu ornaments, kura versijas atkārtojas bibliotēkas interjera dekoratīvajā apdarē. Katrā stāvā ornamentālā apdruka uz stikla, kas norobežo funkciju zonas, atšķiras pēc krāsām. Motīvs vēl ir izmantots griestu dekoratīvajās plātnēs.
Lāsma Vasmane skaidro: «Uz ēkas balkona grīdas arhitekts ieraudzīja dažas saglabājušās 20. gadu dekoratīvās flīzes un nolēma šo motīvu izmantot interjera noformējumā. Balkona grīdas segumam Latvijā tika izgatavotas autentiskas kopijas, bet tulpju un pusmēnešu ornaments kļuva par interjera galveno akcentu. No plašā balkona, ko izmanto arī bibliotēkas lietotāji, paveras skats uz nesen atjaunoto Cēsu staciju.»
Katrs atrod savu vietu
Bibliotēka ir izvietota trijos stāvos, bet pagrabā atrodas inženierkomunikācijas, noliktavas, darbinieku dušas, kā arī tematiska ekspozīcija «No mūsu vēstures» – bibliotēkas katalogu skapīši, kartotēkas, padomju perioda iespieddarbi: diplomi, atzinības raksti.
Visos stāvos izmantots atvērtā plānojuma princips – nekādu durvju, tikai stiklotas starpsienas. Speciāla telpa paredzēta jauniešu aktivitātēm. Vienlaikus tai ir izstāžu zāles funkcija. Jauniešu zonā atrodas nelieli galdiņi, kafijas un tējas automāts. Apmeklētāji var izmantot savus portatīvos vai planšetdatorus, kā arī interneta lasītavu otrajā stāvā vai klusās lasītavas individuālās kabīnes. Šajā stāvā atrodas arī periodikas lasītava un patiesi iespaidīgs novadpētniecības materiālu krājums drukātā un digitālā formātā.
Mājīga zona ar zemiem grāmatu plauktiem, rotaļlietām, spilventiņiem un paklāju ir ierīkota bērniem. Savukārt multifunkcionālajā zonā bērni un jaunieši var izvēlēties dažādas galda spēles, audio, videoierakstus. Ēkā ir vairākas nelielas semināru zāles. Gunta Romanovska piemetina, ka pirms bibliotēkas nodošanas sabiedrības lietošanā invalīds ratiņkrēslā testēja piebrauktuves, liftus, durvis un pārliecinājās, ka viss ir nevainojami pielāgots cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Tālredzīga domāšana
Interese par atjaunoto bibliotēku Cēsīs ir liela. Par to liecina apmeklētāju skaita pieaugums un ekskursiju pieteikumi. Gandrīz katru dienu bibliotēkā ierodas vairākas tūristu un citu interesentu grupas. Bauskas un kaimiņu novadu bibliotekāres priecājās par atjaunoto ēku, apkārtni, papildu pakalpojumiem un ērtībām. Sarmīte Freimane, Bauskas bērnu bibliotēkas vadītāja, atzīst: «Ievēroju vairākus veiksmīgus risinājumus, kā, piemēram, jauniešu telpu, kurā viņi var netraucēti sazināties cits ar citu, debatēt, rīkot tematiskus saietus. Beidzamo piecu gadu laikā esam piedalījušās daudzās mācību ekskursijās bijušajos Latvijas rajonu centros un citās apdzīvotās vietās, apmeklējot jaunās vai rekonstruētās bibliotēkas. Tādas ir Kuldīgā, Ventspilī, Tukumā, Preiļos, Valmierā, Daugavpilī, Līvānos, Salaspilī, Siguldā un citur. Katrā braucienā var gūt noderīgas atziņas.»
Sarmītes sacīto papildina Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane: «Renovējot esošās vai uzbūvējot jaunas bibliotēkas, novadu pašvaldības vispirms ir domājušas par saviem iedzīvotājiem, lai viņiem būtu pieejams pakalpojumu plašāks, daudzveidīgāks un kvalitatīvāks klāsts. Tā ir progresīva un tālredzīga domāšana. Jaunās bibliotēkas veiksmīgi iekļaujas arī tūrisma apritē. Cēsīs mēs dzirdējām, ka bibliotēkas rekonstrukcijai iztērēti trīs miljoni eiro – tā ir puse no izmaksām, kas būtu nepieciešamas bibliotēkas celtniecībai Bauskā. Vairums reģionālo bibliotēku tagad atrodas jaunās ēkās. Bauska gan ir izņēmums.» .
http://news.lv/Bauskas_Dzive/2015/06/26/nams-ar-gaismas-skursteniem
Datums: 26.06.2015
Izdevums: Bauskas Dzīve
Rubrika: Kultūra un izglītība Cēsu jauno bibliotēku apmeklē zemgalietes
Bauskas, Iecavas un Vecumnieku novada 42 bibliotekāres nesen piedalījās mācību un pieredzes braucienā uz Cēsīm. Viņas apmeklēja rekonstruēto Cēsu Centrālo bibliotēku (CB), Priekuļu un Līvu bibliotēku.
Bibliotekāru ekskursiju atjaunotajā namā vadīja Cēsu CB direktores vietniece Gunta Romanovska un sociālo mediju speciāliste Lāsma Vasmane.
Vēsturisks objekts
Vēsturiskā ēka, kas pilsētas centrā atrodas netālu no Vidzemes koncertzāles, ir 19. gadsimta beigu historisma stila paraugs. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā namu iegādājās banka, bet vēlāk uzņēmējs Kārlis Derums tajā ierīkoja viesnīcu «Gauja».
Gunta Romanovska stāsta, ka ēka ar tornīti bija pirmā, ko Cēsīs atjaunoja pēc Otrā pasaules kara postījumiem. Šeit atradās dažādas iestādes, dienesti, arī bibliotēka, bet tikai 2010. gadā Cēsu novada pašvaldība ēku atpirka no vairākiem īpašniekiem un nodeva bibliotēkas rīcībā. Rekonstrukcijas projektu izstrādāja arhitekta Jura Pogas birojs, kas projektēja arī jauno Vidzemes koncertzāli.
Bibliotēkas atjaunošana sākās 2013. gadā. Apmeklētājiem tā ir atvērta kopš šī gada februāra. Projektu finansēja Cēsu novada pašvaldība un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Kopējās izmaksas ir trīs miljoni eiro. Summā iekļauta arī bibliotēkas mēbeļu iegāde un teritorijas infrastruktūras izveide.
Tulpīšu motīvs
Vēsturiskās ēkas veidols ir pilnībā saglabāts. Īpašs akcents ir jumta stikla logi jeb gaismas skursteņi. Tumsā tie iemirdzas varavīksnes krāsās. Bibliotēkas apkārtne kļuvusi par pilsētnieku iecienītu pastaigu vietu. Tagad visi zina, kur atrodas bibliotēka, teic Lāsma Vasmane. Par iestādes pazīšanas zīmi kļuvis arī stilizētu, orientālu tulpīšu ornaments, kura versijas atkārtojas bibliotēkas interjera dekoratīvajā apdarē. Katrā stāvā ornamentālā apdruka uz stikla, kas norobežo funkciju zonas, atšķiras pēc krāsām. Motīvs vēl ir izmantots griestu dekoratīvajās plātnēs.
Lāsma Vasmane skaidro: «Uz ēkas balkona grīdas arhitekts ieraudzīja dažas saglabājušās 20. gadu dekoratīvās flīzes un nolēma šo motīvu izmantot interjera noformējumā. Balkona grīdas segumam Latvijā tika izgatavotas autentiskas kopijas, bet tulpju un pusmēnešu ornaments kļuva par interjera galveno akcentu. No plašā balkona, ko izmanto arī bibliotēkas lietotāji, paveras skats uz nesen atjaunoto Cēsu staciju.»
Katrs atrod savu vietu
Bibliotēka ir izvietota trijos stāvos, bet pagrabā atrodas inženierkomunikācijas, noliktavas, darbinieku dušas, kā arī tematiska ekspozīcija «No mūsu vēstures» – bibliotēkas katalogu skapīši, kartotēkas, padomju perioda iespieddarbi: diplomi, atzinības raksti.
Visos stāvos izmantots atvērtā plānojuma princips – nekādu durvju, tikai stiklotas starpsienas. Speciāla telpa paredzēta jauniešu aktivitātēm. Vienlaikus tai ir izstāžu zāles funkcija. Jauniešu zonā atrodas nelieli galdiņi, kafijas un tējas automāts. Apmeklētāji var izmantot savus portatīvos vai planšetdatorus, kā arī interneta lasītavu otrajā stāvā vai klusās lasītavas individuālās kabīnes. Šajā stāvā atrodas arī periodikas lasītava un patiesi iespaidīgs novadpētniecības materiālu krājums drukātā un digitālā formātā.
Mājīga zona ar zemiem grāmatu plauktiem, rotaļlietām, spilventiņiem un paklāju ir ierīkota bērniem. Savukārt multifunkcionālajā zonā bērni un jaunieši var izvēlēties dažādas galda spēles, audio, videoierakstus. Ēkā ir vairākas nelielas semināru zāles. Gunta Romanovska piemetina, ka pirms bibliotēkas nodošanas sabiedrības lietošanā invalīds ratiņkrēslā testēja piebrauktuves, liftus, durvis un pārliecinājās, ka viss ir nevainojami pielāgots cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Tālredzīga domāšana
Interese par atjaunoto bibliotēku Cēsīs ir liela. Par to liecina apmeklētāju skaita pieaugums un ekskursiju pieteikumi. Gandrīz katru dienu bibliotēkā ierodas vairākas tūristu un citu interesentu grupas. Bauskas un kaimiņu novadu bibliotekāres priecājās par atjaunoto ēku, apkārtni, papildu pakalpojumiem un ērtībām. Sarmīte Freimane, Bauskas bērnu bibliotēkas vadītāja, atzīst: «Ievēroju vairākus veiksmīgus risinājumus, kā, piemēram, jauniešu telpu, kurā viņi var netraucēti sazināties cits ar citu, debatēt, rīkot tematiskus saietus. Beidzamo piecu gadu laikā esam piedalījušās daudzās mācību ekskursijās bijušajos Latvijas rajonu centros un citās apdzīvotās vietās, apmeklējot jaunās vai rekonstruētās bibliotēkas. Tādas ir Kuldīgā, Ventspilī, Tukumā, Preiļos, Valmierā, Daugavpilī, Līvānos, Salaspilī, Siguldā un citur. Katrā braucienā var gūt noderīgas atziņas.»
Sarmītes sacīto papildina Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane: «Renovējot esošās vai uzbūvējot jaunas bibliotēkas, novadu pašvaldības vispirms ir domājušas par saviem iedzīvotājiem, lai viņiem būtu pieejams pakalpojumu plašāks, daudzveidīgāks un kvalitatīvāks klāsts. Tā ir progresīva un tālredzīga domāšana. Jaunās bibliotēkas veiksmīgi iekļaujas arī tūrisma apritē. Cēsīs mēs dzirdējām, ka bibliotēkas rekonstrukcijai iztērēti trīs miljoni eiro – tā ir puse no izmaksām, kas būtu nepieciešamas bibliotēkas celtniecībai Bauskā. Vairums reģionālo bibliotēku tagad atrodas jaunās ēkās. Bauska gan ir izņēmums.» .
http://news.lv/Bauskas_Dzive/2015/06/26/nams-ar-gaismas-skursteniem