Bibliotekāres apgūst jaunas darba metodes
http://iecava.lv/lv/zinas/kultura/13149-bibliotekares-apgust-jaunas-darba-metodes
Foto un teksts: Beata Logina
Foto no bibl. arhīva
Trešdien, 8. jūnijā, trīs novadu bibliotekāru reģionālais pieredzes apmaiņas seminārs notika Iecavas novadā.
Kolēģes no Bauskas un Vecumnieku novada viesojās piecās no sešām Iecavas novada bibliotēkām. Semināra dalībniecēm bija iespēja uzzināt par aktivitātēm, kas notiek Zorģu, Zālītes, Ziemeļu, Edvarta Virzas un Iecavas novada bērnu bibliotēkā.
Pateicoties tam, ka starp novadiem ir noslēgts sadarbības līgums ar Bauskas Centrālo bibliotēku, darbu var efektīvāk organizēt kopā. Bibliotekāres katru gadu brauc pieredzes apmaiņā pa vietējo reģionu un dodas vienas dienas braucienā arī kaut kur tālāk. Pērn apskatīta renovētā bibliotēka un jaunā koncertzāle Cēsīs, šogad jauni iespaidi gūti Liepājas reģionā – iepriecinājusi bibliotēka Grobiņas novadā, kur ērtas un plašas telpas izveidotas, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, bet Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas filiālē «Libris» akcentēts, kā kultūras dzīvē iesaistīt konkrēta mikrorajona iedzīvotājus. Protams, apskatīts arī Lielais dzintars.
Pēc Iecavas novada bibliotēku apmeklējuma bibliotekāru darba seminārs noritēja Iecavas Mūzikas un mākslas skolā (IMMS). Viešņas izstaigāja jauno ēku, noklausījās dažus muzikālus priekšnesumus un tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Pelsi, kurš plašāk pastāstīja par IMMS rekonstrukciju un kultūras namā nepieciešamo grīdas pārbūvi. Bibliotekāres interesējās, kādu vēl citu lielu projektu īstenošana paredzēta tuvākajā laikā, kāds ir izglītības iestāžu noslogojums un vai veidojas rinda uz vietām bērnudārzos. Izskanēja jautājumi par to, cik liels ir bezdarba līmenis, kā šeit iedzīvojas sveštautieši un kur plānota Rail Baltica trase. Kaimiņu novadu pārstāves atzinīgi izteicās par Iecavā vērojamo izaugsmi, daudzām skaistām vietām un sakārtotiem objektiem.
«Mūsu pamatdoma ir atbraukt, iepazīties un kaut ko no uzzinātā pēc tam pamēģināt arī savā bibliotēkā. Iepriekš seminārā Iecavas novadā bijām 2010. gadā. Tagad redzam, cik milzīgas pārmaiņas notikušas,» sacīja Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane. «Ir sakārtota infrastruktūra. Zorģu bibliotēka izveidota par mazo Gaismas pili. Tas ir piemērs, kur bibliotēka tiešām ir vietējās sabiedrības centrs, jo tur nav ne skolas, ne kultūras nama, ne kā cita, tāpēc bibliotēkai ir jāveic arī daudzas citas funkcijas. Un viņi ļoti veiksmīgi tiek galā.
Arī Zālītes bibliotēka vietējiem cilvēkiem ir nozīmīgs kultūras centrs. Tur savulaik ļoti daudz enerģijas ieguldīja Regīna Fiļimonova. Tagad ir mainījušies darbinieki, bet izskatās, ka arī jaunajai darbiniecei Velgai Krūmiņai labi veiksies.
Ziemeļu bibliotēkā Dzintra Maračkovska plaši izstāstīja par darbības jomām, kā viņa strādā ar dažādām mērķgrupām. Notiek cilvēkiem vajadzīgas mācības, piemēram, pieaicināti VID speciālisti, tiek rīkotas nodarbības bērniem un jauniešiem. Katru reizi bibliotēkā ir jaunas izstādes, tajās apskatāms viss, ko cilvēki paši veido, un tas ir ļoti vērtīgi.
Priecē Iecavas novada bērnu bibliotēka un Edvarta Virzas Iecavas bibliotēka. Liels lasītāju skaits un daudz dažādu aktivitāšu – tikšanās ar rakstniekiem un citiem interesantiem cilvēkiem, sadarbība ar biedrību «RaDam», aktīvs lasītāju klubs. Bērnu bibliotēka aktīvi iesaistās dažādos pasākumos, un bērni ļoti veiksmīgi tajos startē, izveidojusies laba sadarbība ar bērnudārzu.
Gribu uzsvērt arī to, ka visas bibliotēku darbinieces ļoti aktīvi iesaistās tālākizglītības pasākumos, kurus organizējam Bauskas Centrālajā bibliotēkā, kā arī kopīgi dodamies uz Nacionālo bibliotēku.
Liela nozīme ir tam, ka novada dome organizē sanāksmes lauku bibliotēkās un pašvaldības pārstāvji tiekas ar iedzīvotājiem. Pamatu pamats, ko uzsvēra arī bibliotēku vadītājas, ir laba sadarbība un ļoti liels atbalsts no pašvaldības. Svarīgi, ka tiek nodrošināts finansējums krājumam. Dažkārt notiek tā, ka izveido bibliotēku, bet krājumam naudas nav, algai nav, pasākumiem nav, tad gandrīz jājautā – kāpēc ieguldījām līdzekļus izveidē, ja nevaram neko tālāk. Te visi šie virzieni veiksmīgi darbojas,» secināja B. Tormane.
Protams, nav jau viss gluži ideāli. Piemēram, Ziemeļu bibliotēkai nepieciešamas plašākas telpas. Grāmatu krātuvēm, kas atrodas augstāk par pirmo stāvu, ir pieejamības problēma, bet tām bibliotēkām, kuras izvietotas daudzdzīvokļu namos, bieži jāsadzīvo ar estētiski nepievilcīgām kāpņutelpām, jo par telpu uzturēšanu kopīpašumos dažkārt ir sarežģīti vienoties.
Pateicoties tam, ka starp novadiem ir noslēgts sadarbības līgums ar Bauskas Centrālo bibliotēku, darbu var efektīvāk organizēt kopā. Bibliotekāres katru gadu brauc pieredzes apmaiņā pa vietējo reģionu un dodas vienas dienas braucienā arī kaut kur tālāk. Pērn apskatīta renovētā bibliotēka un jaunā koncertzāle Cēsīs, šogad jauni iespaidi gūti Liepājas reģionā – iepriecinājusi bibliotēka Grobiņas novadā, kur ērtas un plašas telpas izveidotas, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, bet Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas filiālē «Libris» akcentēts, kā kultūras dzīvē iesaistīt konkrēta mikrorajona iedzīvotājus. Protams, apskatīts arī Lielais dzintars.
Pēc Iecavas novada bibliotēku apmeklējuma bibliotekāru darba seminārs noritēja Iecavas Mūzikas un mākslas skolā (IMMS). Viešņas izstaigāja jauno ēku, noklausījās dažus muzikālus priekšnesumus un tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Pelsi, kurš plašāk pastāstīja par IMMS rekonstrukciju un kultūras namā nepieciešamo grīdas pārbūvi. Bibliotekāres interesējās, kādu vēl citu lielu projektu īstenošana paredzēta tuvākajā laikā, kāds ir izglītības iestāžu noslogojums un vai veidojas rinda uz vietām bērnudārzos. Izskanēja jautājumi par to, cik liels ir bezdarba līmenis, kā šeit iedzīvojas sveštautieši un kur plānota Rail Baltica trase. Kaimiņu novadu pārstāves atzinīgi izteicās par Iecavā vērojamo izaugsmi, daudzām skaistām vietām un sakārtotiem objektiem.
«Mūsu pamatdoma ir atbraukt, iepazīties un kaut ko no uzzinātā pēc tam pamēģināt arī savā bibliotēkā. Iepriekš seminārā Iecavas novadā bijām 2010. gadā. Tagad redzam, cik milzīgas pārmaiņas notikušas,» sacīja Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane. «Ir sakārtota infrastruktūra. Zorģu bibliotēka izveidota par mazo Gaismas pili. Tas ir piemērs, kur bibliotēka tiešām ir vietējās sabiedrības centrs, jo tur nav ne skolas, ne kultūras nama, ne kā cita, tāpēc bibliotēkai ir jāveic arī daudzas citas funkcijas. Un viņi ļoti veiksmīgi tiek galā.
Arī Zālītes bibliotēka vietējiem cilvēkiem ir nozīmīgs kultūras centrs. Tur savulaik ļoti daudz enerģijas ieguldīja Regīna Fiļimonova. Tagad ir mainījušies darbinieki, bet izskatās, ka arī jaunajai darbiniecei Velgai Krūmiņai labi veiksies.
Ziemeļu bibliotēkā Dzintra Maračkovska plaši izstāstīja par darbības jomām, kā viņa strādā ar dažādām mērķgrupām. Notiek cilvēkiem vajadzīgas mācības, piemēram, pieaicināti VID speciālisti, tiek rīkotas nodarbības bērniem un jauniešiem. Katru reizi bibliotēkā ir jaunas izstādes, tajās apskatāms viss, ko cilvēki paši veido, un tas ir ļoti vērtīgi.
Priecē Iecavas novada bērnu bibliotēka un Edvarta Virzas Iecavas bibliotēka. Liels lasītāju skaits un daudz dažādu aktivitāšu – tikšanās ar rakstniekiem un citiem interesantiem cilvēkiem, sadarbība ar biedrību «RaDam», aktīvs lasītāju klubs. Bērnu bibliotēka aktīvi iesaistās dažādos pasākumos, un bērni ļoti veiksmīgi tajos startē, izveidojusies laba sadarbība ar bērnudārzu.
Gribu uzsvērt arī to, ka visas bibliotēku darbinieces ļoti aktīvi iesaistās tālākizglītības pasākumos, kurus organizējam Bauskas Centrālajā bibliotēkā, kā arī kopīgi dodamies uz Nacionālo bibliotēku.
Liela nozīme ir tam, ka novada dome organizē sanāksmes lauku bibliotēkās un pašvaldības pārstāvji tiekas ar iedzīvotājiem. Pamatu pamats, ko uzsvēra arī bibliotēku vadītājas, ir laba sadarbība un ļoti liels atbalsts no pašvaldības. Svarīgi, ka tiek nodrošināts finansējums krājumam. Dažkārt notiek tā, ka izveido bibliotēku, bet krājumam naudas nav, algai nav, pasākumiem nav, tad gandrīz jājautā – kāpēc ieguldījām līdzekļus izveidē, ja nevaram neko tālāk. Te visi šie virzieni veiksmīgi darbojas,» secināja B. Tormane.
Protams, nav jau viss gluži ideāli. Piemēram, Ziemeļu bibliotēkai nepieciešamas plašākas telpas. Grāmatu krātuvēm, kas atrodas augstāk par pirmo stāvu, ir pieejamības problēma, bet tām bibliotēkām, kuras izvietotas daudzdzīvokļu namos, bieži jāsadzīvo ar estētiski nepievilcīgām kāpņutelpām, jo par telpu uzturēšanu kopīpašumos dažkārt ir sarežģīti vienoties.