Stāstījums aizved uz saulaino Ēģipti
Autore: Anta Kļaveniece, http://www.iecava.lv/lv/zinas/kultura/8959-stastijums-aizved-uz-saulaino-egipti
FOTO: Anta Kļaveniece un no bibl.arhīva
Saulīte šopavasar mūs ar siltumu nelutina, taču 13. maijā Iecavas Virzas bibliotēkā sanākušos sasildīja Viļa Zepa stāsts un krāšņu fotogrāfiju tūre uz Ēģipti. Abi ar kundzi Mariju uz Nīlas un piramīdu zemi bija devušies marta sākumā, izmantojot tūrisma uzņēmuma «Impro» pakalpojumus.Šai ceļojumu kompānijai Zepu ģimene uzticas jau gadus 25, jo «tas ir droši un mūsu kabatai piemēroti», pamato Vilis. Parasti izvēle krītot uz tūrisma nevis atpūtas braucieniem. Tie ir noslogoti, ka spēj tik elpu atvilkt.
Kāpēc strādāt, ja var nodarboties ar tūrismu, – tāds ir tur sastapto cilvēku vērtējums V. Zepa skatījumā. Par uzmanības trūkumu Ēģiptes tūristi tiešām nevar sūdzēties, jo tas ir galvenais veids, kā nopelnīt. Taču jāmāk arī pretoties dažubrīd pat pārlieku lielajai tūrisma industrijas uzbāzībai. Piemēram, tirgotāji ir gatavi atlaist preces cenu pat pieckārtīgi, lai tikai preci nopirktu. Savukārt pakalpojumu sniedzējiem galvenā ir pierunāšanas māksla, bet, kad pakalpojums izmantots, prasītā naudas summa jau ir krietni pieaugusi. Ne velti Ēģiptē esot teiciens – uz kamieļa uzkāpsi par vienu dolāru, bet nokāpsi par pieciem.
No tālās zemes atvesti vairāki suvenīri, kas atgādinās par braucienu. Tos bija iespēja apskatīt, aptaustīt un pasmaržot arī klausītājiem bibliotēkā – vietējā nauda, zīmējums uz papirusa, kas simbolizē dzīves ritējumu – bērnību, jaunību un briedumu, kamieļa figūriņa, skarabejs, karalienes smaržas no slavenas smaržu rūpnīcas Kairā, trauciņš no Ēģiptē atrodamā dārgakmens oniksa, magnētiņš ar piramīdu, tūrisma bukleti.
Vairākus tūkstošus gadu senā civilizācija ir kā magnēts daudzajiem tūristiem. Apdzīvoti gan ir tikai aptuveni pieci procenti no visas valsts teritorijas, galvenokārt gar Nīlas krastiem, jo pārējo teritoriju aizņem Sahāras tuksnesis. Viens no iecienītākajiem atpūtnieku gala mērķiem ir Hurgada, kas atrodas Sarkanās jūras krastā, taču, ja ir vēlme iepazīt valsts dzīvi, vēsturi un arhitektūru, jādodas citur. Zepu ģimenes Ēģiptes iepazīšana sākusies ar galvaspilsētu Kairu. Vilim par Kairu radies priekšstats, ka tā ir ļoti liela pilsēta, kurā ir ļoti daudz transporta, bet neviena strādājoša luksofora. Visa satiksme tiek balstīta uz bremzēm un signāliem, un pirmais brauc tas, kurš drosmīgāks. «Ja iecavnieku mašīnas nonāktu Kairas centrā, visi domātu, ka atbraukuši vislepnākie miljonāri. Tur mašīnas ir tādas, kā pie mums atdzina no Vācijas šrotiem pirmajos neatkarības gados, arī daudz žiguļu, un gandrīz visām noskrāpēti sāni,» tā Vilis.
Jārēķinās, ka 11 dienu ceļojums ir ne tikai skaists, bet arī nogurdinošs. Trīs dienas pavadītas Kairā, apskatot gan slavenās piramīdas, gan pilsētas slavenākos apskates objektus. Pēc tam līdz 800 kilometru attālajai Asuānai devušies ar nakts vilcienu, ceļā pavadot 13 stundas. Tālāk ceļojums līdz Luksorai turpinājies ar upes prāmi – tūristu trīsstāvīgu laineri. «Kruīzā pa jūru es nedotos, jo tur tikai jūra un ūdens, bet, braucot pa Nīlu, redzējām visu: kādi tilti un mājas, kādi ciemati un zemniecība,» stāsta Vilis. «Dzīves apstākļi ļoti krasi – no superbagātības līdz kriminālai nabadzībai. Primitīva zemniecība, kur vienuviet mūļi, ēzeļi, kazas un no niedrēm sabūvēti mitekļi.» Pa ceļam, līdzko bija skatāms kāds templis vai pilsēta, kuģis piestāja krastā, un kājām, ar busiņu vai pat zirga pajūgā braucēji devās to apskatīt. No Luksoras ceļojuma maršruts veda pāri tuksnesim, lai divas atpūstos Sarkanās jūras krastā. Un tad jau mājupceļš.
Stāvējis Gīzas piramīdu pakājē, ieskatījies Sfinksas mūžsenajā sejā, aristokrātiskā mierā kuģojis augšup pa Nīlu, skatījis tempļus, iespaidīgo Asuānas aizsprostu un beduīnu izgrebtās smilšu alas Nīlas krasos, apmeklējis kuģu būvētavu, papirusa ražotni, oniksa un alabastra apstrādes darbnīcu, zivju tirgu, baudījis dervišu un vēderdejotāju uzstāšanos, vizinājies balta kamieļa mugurā un guvis vēl neskaitāmus citus iespaidus, Vilis jau sapņo par nākamajiem ceļojumiem.
«Līdz šim katru gadu kaut kur esam ceļojuši un pērn pat divas reizes: savā ieplānotajā braucienā un kopā ar draugiem, kam pirmajā ceļošanas reizē bija drošāk kopā ar mums. Ar sievu apceļojām Turciju un Bulgāriju, bet nedēļu pēc atgriešanās ar draugiem posāmies uz Maltu. Tas gan bija atpūtas nevis tūrisma brauciens. Sapnis būtu aizbraukt uz Austrāliju, bet tur vajag vismaz trīs tūkstošus, pa diviem – sešus, kas iznāk pārāk nesasniedzami. Arī Amerikas brauciens iznāk tā kā par sālītu. Ja būs veselība, esam iecerējuši doties uz Vjetnamu,» savus plānus atklāj Vilis. Līdz šim tālākie ceļojumi Zepus aizveduši līdz Šrilankai un Taizemei. Uz jautājumu, kurš no ceļojumiem licies visiespaidīgākais, Vilis atbild, ka katrā ir kaut kas zīmīgs, eksotisks: «Taizemē izbaudījām pilnu eksotiku. Bija gan jāšana ar ziloņiem, gan čūskas un krokodili, gan superīgs transvestītu šovs. Kamēr vēl var pakustēties, saredzēt un sadzirdēt, ir jābrauc, jo pasaulē ir tik daudz, ko redzēt. Man interesē viss – gan sadzīve, gan māksla un arhitektūra, gan daba un vēsture.
Mans pirmais īstais ārzemju brauciens bija uz Somiju pagājušā gadsimta 80. gadu beigās vai 90. gadu pašā sākumā. Dzīvojām kempingos, nakšņojot zaļajās brezenta teltīs, par ko mūs pārējie apbrīnoja, jo tur tādas nebija redzētas. Bildēja mūs kā čudas, bet, ieraugot Latvijas automašīnu numurus, sumināja par brīvības centieniem.»
Plašāku interviju ar Vili Zepu lasiet kādā no tuvākajiem laikraksta "Iecavas Ziņas" jūnija numuriem.
FOTO: Anta Kļaveniece un no bibl.arhīva
Saulīte šopavasar mūs ar siltumu nelutina, taču 13. maijā Iecavas Virzas bibliotēkā sanākušos sasildīja Viļa Zepa stāsts un krāšņu fotogrāfiju tūre uz Ēģipti. Abi ar kundzi Mariju uz Nīlas un piramīdu zemi bija devušies marta sākumā, izmantojot tūrisma uzņēmuma «Impro» pakalpojumus.Šai ceļojumu kompānijai Zepu ģimene uzticas jau gadus 25, jo «tas ir droši un mūsu kabatai piemēroti», pamato Vilis. Parasti izvēle krītot uz tūrisma nevis atpūtas braucieniem. Tie ir noslogoti, ka spēj tik elpu atvilkt.
Kāpēc strādāt, ja var nodarboties ar tūrismu, – tāds ir tur sastapto cilvēku vērtējums V. Zepa skatījumā. Par uzmanības trūkumu Ēģiptes tūristi tiešām nevar sūdzēties, jo tas ir galvenais veids, kā nopelnīt. Taču jāmāk arī pretoties dažubrīd pat pārlieku lielajai tūrisma industrijas uzbāzībai. Piemēram, tirgotāji ir gatavi atlaist preces cenu pat pieckārtīgi, lai tikai preci nopirktu. Savukārt pakalpojumu sniedzējiem galvenā ir pierunāšanas māksla, bet, kad pakalpojums izmantots, prasītā naudas summa jau ir krietni pieaugusi. Ne velti Ēģiptē esot teiciens – uz kamieļa uzkāpsi par vienu dolāru, bet nokāpsi par pieciem.
No tālās zemes atvesti vairāki suvenīri, kas atgādinās par braucienu. Tos bija iespēja apskatīt, aptaustīt un pasmaržot arī klausītājiem bibliotēkā – vietējā nauda, zīmējums uz papirusa, kas simbolizē dzīves ritējumu – bērnību, jaunību un briedumu, kamieļa figūriņa, skarabejs, karalienes smaržas no slavenas smaržu rūpnīcas Kairā, trauciņš no Ēģiptē atrodamā dārgakmens oniksa, magnētiņš ar piramīdu, tūrisma bukleti.
Vairākus tūkstošus gadu senā civilizācija ir kā magnēts daudzajiem tūristiem. Apdzīvoti gan ir tikai aptuveni pieci procenti no visas valsts teritorijas, galvenokārt gar Nīlas krastiem, jo pārējo teritoriju aizņem Sahāras tuksnesis. Viens no iecienītākajiem atpūtnieku gala mērķiem ir Hurgada, kas atrodas Sarkanās jūras krastā, taču, ja ir vēlme iepazīt valsts dzīvi, vēsturi un arhitektūru, jādodas citur. Zepu ģimenes Ēģiptes iepazīšana sākusies ar galvaspilsētu Kairu. Vilim par Kairu radies priekšstats, ka tā ir ļoti liela pilsēta, kurā ir ļoti daudz transporta, bet neviena strādājoša luksofora. Visa satiksme tiek balstīta uz bremzēm un signāliem, un pirmais brauc tas, kurš drosmīgāks. «Ja iecavnieku mašīnas nonāktu Kairas centrā, visi domātu, ka atbraukuši vislepnākie miljonāri. Tur mašīnas ir tādas, kā pie mums atdzina no Vācijas šrotiem pirmajos neatkarības gados, arī daudz žiguļu, un gandrīz visām noskrāpēti sāni,» tā Vilis.
Jārēķinās, ka 11 dienu ceļojums ir ne tikai skaists, bet arī nogurdinošs. Trīs dienas pavadītas Kairā, apskatot gan slavenās piramīdas, gan pilsētas slavenākos apskates objektus. Pēc tam līdz 800 kilometru attālajai Asuānai devušies ar nakts vilcienu, ceļā pavadot 13 stundas. Tālāk ceļojums līdz Luksorai turpinājies ar upes prāmi – tūristu trīsstāvīgu laineri. «Kruīzā pa jūru es nedotos, jo tur tikai jūra un ūdens, bet, braucot pa Nīlu, redzējām visu: kādi tilti un mājas, kādi ciemati un zemniecība,» stāsta Vilis. «Dzīves apstākļi ļoti krasi – no superbagātības līdz kriminālai nabadzībai. Primitīva zemniecība, kur vienuviet mūļi, ēzeļi, kazas un no niedrēm sabūvēti mitekļi.» Pa ceļam, līdzko bija skatāms kāds templis vai pilsēta, kuģis piestāja krastā, un kājām, ar busiņu vai pat zirga pajūgā braucēji devās to apskatīt. No Luksoras ceļojuma maršruts veda pāri tuksnesim, lai divas atpūstos Sarkanās jūras krastā. Un tad jau mājupceļš.
Stāvējis Gīzas piramīdu pakājē, ieskatījies Sfinksas mūžsenajā sejā, aristokrātiskā mierā kuģojis augšup pa Nīlu, skatījis tempļus, iespaidīgo Asuānas aizsprostu un beduīnu izgrebtās smilšu alas Nīlas krasos, apmeklējis kuģu būvētavu, papirusa ražotni, oniksa un alabastra apstrādes darbnīcu, zivju tirgu, baudījis dervišu un vēderdejotāju uzstāšanos, vizinājies balta kamieļa mugurā un guvis vēl neskaitāmus citus iespaidus, Vilis jau sapņo par nākamajiem ceļojumiem.
«Līdz šim katru gadu kaut kur esam ceļojuši un pērn pat divas reizes: savā ieplānotajā braucienā un kopā ar draugiem, kam pirmajā ceļošanas reizē bija drošāk kopā ar mums. Ar sievu apceļojām Turciju un Bulgāriju, bet nedēļu pēc atgriešanās ar draugiem posāmies uz Maltu. Tas gan bija atpūtas nevis tūrisma brauciens. Sapnis būtu aizbraukt uz Austrāliju, bet tur vajag vismaz trīs tūkstošus, pa diviem – sešus, kas iznāk pārāk nesasniedzami. Arī Amerikas brauciens iznāk tā kā par sālītu. Ja būs veselība, esam iecerējuši doties uz Vjetnamu,» savus plānus atklāj Vilis. Līdz šim tālākie ceļojumi Zepus aizveduši līdz Šrilankai un Taizemei. Uz jautājumu, kurš no ceļojumiem licies visiespaidīgākais, Vilis atbild, ka katrā ir kaut kas zīmīgs, eksotisks: «Taizemē izbaudījām pilnu eksotiku. Bija gan jāšana ar ziloņiem, gan čūskas un krokodili, gan superīgs transvestītu šovs. Kamēr vēl var pakustēties, saredzēt un sadzirdēt, ir jābrauc, jo pasaulē ir tik daudz, ko redzēt. Man interesē viss – gan sadzīve, gan māksla un arhitektūra, gan daba un vēsture.
Mans pirmais īstais ārzemju brauciens bija uz Somiju pagājušā gadsimta 80. gadu beigās vai 90. gadu pašā sākumā. Dzīvojām kempingos, nakšņojot zaļajās brezenta teltīs, par ko mūs pārējie apbrīnoja, jo tur tādas nebija redzētas. Bildēja mūs kā čudas, bet, ieraugot Latvijas automašīnu numurus, sumināja par brīvības centieniem.»
Plašāku interviju ar Vili Zepu lasiet kādā no tuvākajiem laikraksta "Iecavas Ziņas" jūnija numuriem.