25. aprīļa pēcpusdienā Edvarta Virzas bibliotēkas lasītāji uzzināja
daudz interesanta par zaļu un veselīgu dzīvesveidu. Tam pievienoties vai vismaz
aizdomāties par to, ko ēdam un ko velkam mugurā, ar ko tīrām māju un ko
smērējam uz sejas, aicināja Anitra Tooma, žurnāla «Vides Vēstis» redaktore un
Latvijas Radio 1 raidījuma «Zaļais vilnis» vadītāja.
Viņas padomiem zaļai dzīvošanai ir pievienotā vērtība, jo
visu, par ko raksta un stāsta citiem, Anitra Tooma izmēģina uz savas ādas. «Ja
pats nedari, tad tā ir tukša muldēšana,» viņa teic, uzsākot tikšanos. Ar zaļās
domāšanas un rīcības popularizēšanu viņa nodarbojas jau vairāk nekā 20 gadus,
bet pēdējos astoņus viņu spārnojuši Mahatmas Gandija atziņa: «Tev pašam jābūt
tām pārmaiņām, kuras tu gribi redzēt pasaulē!»
Redzot auditorijā cienījama vecuma ļaudis, Anitra Tooma sacīja, ka labprāt būtu gaidījusi arī vidusskolas vecuma interesentus, kam
bērnu radīšana un audzināšana, kā arī visa dzīve vēl priekšā. Jaunie ir dzimuši sintētikas gadsimtā, tādēļ nesaprot, ka ērtības bieži vien ir tās, kas
nogalina, un ka ir ļoti daudz produktu, kas nevis dod spēku, bet to mazina. Taču Anitra Tooma rosina aizdomāties par to, cik ļoti katra mūsu izvēle un
rīcība ietekmē ne tikai pašu veselību, bet situāciju uz Zemes kopumā. Viņa uzskata, ka zaļākais pirkums ir tas, ko nenopērk, jo ikviena lieta ir nākamais
atkritums, tādēļ aicina nevajadzīgām lietām meklēt jaunus saimniekus. Piemēram, viņa pati izlasītos žurnālus noliek uz palodzes daudzstāvu mājas kāpņutelpā, jo varbūt vēl kāds to izlasīs; ar sludinājuma palīdzību nopirkusi lietotu krēsliņu mazdēlam; iepērkas lietoto apģērbu veikalā un no tā nekautrējas, jo uzskata to nevis par nabadzības izpausmi, bet gan par prātīgumu.
A. Tooma uzskata, ka cilvēkiem nebūtu jāmaksā par ērtībām, kas viņiem kaitē, un uzskaita, ka visvairāk mūs ietekmē tās lietas, kuras apēdam,
ieelpojam un smērējam uz ādas. «Protams, neviens jau mirklī nepierādīs, ka slimību iemesls ir uzņemtā ķīmija, jo tā organismā uzkrājas lēnām, bet
mērķtiecīgi,» tā A. Tooma. Ar pesticīdiem piesārņoti dārzeņi un augļi, gaļa un olas, kuru iegūšanai dzīvnieki baroti ar ģenētiski modificētu barību, margarīns un eļļa, kas iegūta no ģenētiski modificētiem augiem, ir produkti, kuriem veikalā vajadzētu iet ar līkumu. Pārsteidz A. Toomas rādītā tabula ar augļu un dārzeņu sarakstu, kuri satur visvairāk pesticīdu. Tabulas augšgalā seleriju kāti, persiki, zemenes, āboli, kam seko arī nektarīni, paprika, spināti, lapu kāposti, ķirši, kartupeļi, vīnogas, arī sulas un vīni. Tagad diez vai lielveikalā iegādāšos it kā veselīgos seleriju kātus uzmundrinošam augļu un
dārzeņu kokteilim jeb smūtijam... Jāpiekrīt Anitras Toomas sacītajam - jo vairāk zinām, jo grūtāk dzīvot.
Tieši virtuvē un vannasistabā zaļā dzīvesveida piekritēja aicina veikt vislielāko revīziju, atbrīvojoties no plastmasas un tīrīšanas
līdzekļiem, kuri satur veselu lērumu ķīmisku vielu un sintētiskas smaržvielas. Virtuvē daudz veselīgāk ir izmantot nevis plastmasas, bet stikla traukus, kas
lietošanas laikā neizdala ķīmiskas vielas, bet dažādu veidu tīrīšanas darbiem izmantot sodu un sinepju pulveri vai videi draudzīgus un sertificētus
mazgāšanas līdzekļus bez kaitīgas ietekmes uz veselību un vidi. Diezgan bieži bīstamās vielas tiek pievienotas izstrādājumam kā neliela piedeva, tādējādi
piešķirot tam noteiktas īpašības. Piemēram, ftalāti plastmasu padara mīkstāku, smagie metāli piešķir noteiktu krāsu, bet nātrija laurilfulfāts uzputo šampūnu vai dušas želeju. Ar kārtējo nopirkto lietu bīstamās vielas nonāk arī mūsu mājās. Tur tās izdalās gaisā un mēs tās ieelpojam, vai nonāk uz ādas un caur to arī organismā. Dažas vielas var izraisīt tūlītējas veselības problēmas - saindēšanos, alerģiju, ādas, acu vai elpceļu kairinājumu. Piemēram, nātrija hidroksīds jeb nātrija sārms, kas ir cauruļu tīrāmo līdzekļu sastāvā un paredzēts aizsērējumu likvidēšanai, nonākot uz ādas, rada apdegumus. Citas
vielas var nodarīt kaitējumu ilgākā laika periodā - izraisīt vēzi, bojāt hormonālo, reproduktīvo vai imūnsistēmu u.c. Piemēram, daudzos
skaistumproduktos esošie parabēni var atdarināt cilvēka dabīgo hormonu darbību, tādējādi izjaucot iekšējo hormonālo līdzsvaru un izraisot nopietnas saslimšanas pēc vairākiem gadiem vai pat gadu desmitiem.
A. Tooma aicina mainīt arī elektroierīču lietošanas ieradumus, jo tā katrs var samazināt nelietderīgi izlietotos kilovatus.
Pievēršot uzmanību elektrības skaitītājam, izrādījies, ka tas ņipri griežas pat tad, kad neviena nav mājās. Un tas tikai tāpēc, ka dzīvoklī ir daudz dažādu
elektrotehnikas ierīču, kas apgādātas ar gaidīšanas režīmiem - elektrības vampīriem. «Izmērīju veļasmašīnas ēstgribu, kad neko nemazgāju. Četrās
diennaktīs tā apēda tikpat elektrības, cik tad, kad divas stundas mazgāja 40°C siltā ūdenī. Labs stimuls veltīt mirkli, lai izrautu kontaktu no rozetes,» ir
pārliecināta A. Tooma. No elektrības viņa atvieno arī kondicionieri, trauku mašīnu, cepeškrāsni, televizoru, ievērojami samazinot elektrības patēriņu.
Kāpēc maksāt par to, ko nelieto?
Iepērkoties lietoto preču veikalos, Anitra Tooma iesaka izvēlēties apģērbus, kas izgatavoti no dabīgiem materiāliem. Viņas iecienītākie
esot zīds un kašmirs, jo esot valkāšanai patīkami: «Valkājot dabiskas lietas, jūs izjutīsiet mieru un nedzīvosiet elektrizētā laukā.» Saviem mazbērniem no
kašmira džemperiem, kas ļoti mīksti un nealerģiski, viņa sašuvusi bikses un cepures, bet no dabīgā zīda blūzēm, kas valkāšanai bijušas par lielu vai nav
patikušas pēc skata, viņa sašuvusi spilvendrānas vai izmanto tās kā naktskreklus. Daudzi, kas ieklausījušies Anitras padomos, tagad smejot teic: «Tu
uzsēdināji mūs uz kašmira adatas!» Varbūt ir vērts pamēģināt?
Vairāk par zaļo dzīvesveidu, kā arī padomus, kā izvēlēties preces ar mazāku bīstamo vielu daudzumu, vari, lasot «Lauku Avīzes» tematisko
izdevumu «Zaļi un veselīgi», kura autore ir Anitra Tooma, kā arī ieskatoties
interneta vietnē www.padomapirmsperc.lv .
Anta Kļaveniece
Teksts pārpublicēts no www.iecava.lv
daudz interesanta par zaļu un veselīgu dzīvesveidu. Tam pievienoties vai vismaz
aizdomāties par to, ko ēdam un ko velkam mugurā, ar ko tīrām māju un ko
smērējam uz sejas, aicināja Anitra Tooma, žurnāla «Vides Vēstis» redaktore un
Latvijas Radio 1 raidījuma «Zaļais vilnis» vadītāja.
Viņas padomiem zaļai dzīvošanai ir pievienotā vērtība, jo
visu, par ko raksta un stāsta citiem, Anitra Tooma izmēģina uz savas ādas. «Ja
pats nedari, tad tā ir tukša muldēšana,» viņa teic, uzsākot tikšanos. Ar zaļās
domāšanas un rīcības popularizēšanu viņa nodarbojas jau vairāk nekā 20 gadus,
bet pēdējos astoņus viņu spārnojuši Mahatmas Gandija atziņa: «Tev pašam jābūt
tām pārmaiņām, kuras tu gribi redzēt pasaulē!»
Redzot auditorijā cienījama vecuma ļaudis, Anitra Tooma sacīja, ka labprāt būtu gaidījusi arī vidusskolas vecuma interesentus, kam
bērnu radīšana un audzināšana, kā arī visa dzīve vēl priekšā. Jaunie ir dzimuši sintētikas gadsimtā, tādēļ nesaprot, ka ērtības bieži vien ir tās, kas
nogalina, un ka ir ļoti daudz produktu, kas nevis dod spēku, bet to mazina. Taču Anitra Tooma rosina aizdomāties par to, cik ļoti katra mūsu izvēle un
rīcība ietekmē ne tikai pašu veselību, bet situāciju uz Zemes kopumā. Viņa uzskata, ka zaļākais pirkums ir tas, ko nenopērk, jo ikviena lieta ir nākamais
atkritums, tādēļ aicina nevajadzīgām lietām meklēt jaunus saimniekus. Piemēram, viņa pati izlasītos žurnālus noliek uz palodzes daudzstāvu mājas kāpņutelpā, jo varbūt vēl kāds to izlasīs; ar sludinājuma palīdzību nopirkusi lietotu krēsliņu mazdēlam; iepērkas lietoto apģērbu veikalā un no tā nekautrējas, jo uzskata to nevis par nabadzības izpausmi, bet gan par prātīgumu.
A. Tooma uzskata, ka cilvēkiem nebūtu jāmaksā par ērtībām, kas viņiem kaitē, un uzskaita, ka visvairāk mūs ietekmē tās lietas, kuras apēdam,
ieelpojam un smērējam uz ādas. «Protams, neviens jau mirklī nepierādīs, ka slimību iemesls ir uzņemtā ķīmija, jo tā organismā uzkrājas lēnām, bet
mērķtiecīgi,» tā A. Tooma. Ar pesticīdiem piesārņoti dārzeņi un augļi, gaļa un olas, kuru iegūšanai dzīvnieki baroti ar ģenētiski modificētu barību, margarīns un eļļa, kas iegūta no ģenētiski modificētiem augiem, ir produkti, kuriem veikalā vajadzētu iet ar līkumu. Pārsteidz A. Toomas rādītā tabula ar augļu un dārzeņu sarakstu, kuri satur visvairāk pesticīdu. Tabulas augšgalā seleriju kāti, persiki, zemenes, āboli, kam seko arī nektarīni, paprika, spināti, lapu kāposti, ķirši, kartupeļi, vīnogas, arī sulas un vīni. Tagad diez vai lielveikalā iegādāšos it kā veselīgos seleriju kātus uzmundrinošam augļu un
dārzeņu kokteilim jeb smūtijam... Jāpiekrīt Anitras Toomas sacītajam - jo vairāk zinām, jo grūtāk dzīvot.
Tieši virtuvē un vannasistabā zaļā dzīvesveida piekritēja aicina veikt vislielāko revīziju, atbrīvojoties no plastmasas un tīrīšanas
līdzekļiem, kuri satur veselu lērumu ķīmisku vielu un sintētiskas smaržvielas. Virtuvē daudz veselīgāk ir izmantot nevis plastmasas, bet stikla traukus, kas
lietošanas laikā neizdala ķīmiskas vielas, bet dažādu veidu tīrīšanas darbiem izmantot sodu un sinepju pulveri vai videi draudzīgus un sertificētus
mazgāšanas līdzekļus bez kaitīgas ietekmes uz veselību un vidi. Diezgan bieži bīstamās vielas tiek pievienotas izstrādājumam kā neliela piedeva, tādējādi
piešķirot tam noteiktas īpašības. Piemēram, ftalāti plastmasu padara mīkstāku, smagie metāli piešķir noteiktu krāsu, bet nātrija laurilfulfāts uzputo šampūnu vai dušas želeju. Ar kārtējo nopirkto lietu bīstamās vielas nonāk arī mūsu mājās. Tur tās izdalās gaisā un mēs tās ieelpojam, vai nonāk uz ādas un caur to arī organismā. Dažas vielas var izraisīt tūlītējas veselības problēmas - saindēšanos, alerģiju, ādas, acu vai elpceļu kairinājumu. Piemēram, nātrija hidroksīds jeb nātrija sārms, kas ir cauruļu tīrāmo līdzekļu sastāvā un paredzēts aizsērējumu likvidēšanai, nonākot uz ādas, rada apdegumus. Citas
vielas var nodarīt kaitējumu ilgākā laika periodā - izraisīt vēzi, bojāt hormonālo, reproduktīvo vai imūnsistēmu u.c. Piemēram, daudzos
skaistumproduktos esošie parabēni var atdarināt cilvēka dabīgo hormonu darbību, tādējādi izjaucot iekšējo hormonālo līdzsvaru un izraisot nopietnas saslimšanas pēc vairākiem gadiem vai pat gadu desmitiem.
A. Tooma aicina mainīt arī elektroierīču lietošanas ieradumus, jo tā katrs var samazināt nelietderīgi izlietotos kilovatus.
Pievēršot uzmanību elektrības skaitītājam, izrādījies, ka tas ņipri griežas pat tad, kad neviena nav mājās. Un tas tikai tāpēc, ka dzīvoklī ir daudz dažādu
elektrotehnikas ierīču, kas apgādātas ar gaidīšanas režīmiem - elektrības vampīriem. «Izmērīju veļasmašīnas ēstgribu, kad neko nemazgāju. Četrās
diennaktīs tā apēda tikpat elektrības, cik tad, kad divas stundas mazgāja 40°C siltā ūdenī. Labs stimuls veltīt mirkli, lai izrautu kontaktu no rozetes,» ir
pārliecināta A. Tooma. No elektrības viņa atvieno arī kondicionieri, trauku mašīnu, cepeškrāsni, televizoru, ievērojami samazinot elektrības patēriņu.
Kāpēc maksāt par to, ko nelieto?
Iepērkoties lietoto preču veikalos, Anitra Tooma iesaka izvēlēties apģērbus, kas izgatavoti no dabīgiem materiāliem. Viņas iecienītākie
esot zīds un kašmirs, jo esot valkāšanai patīkami: «Valkājot dabiskas lietas, jūs izjutīsiet mieru un nedzīvosiet elektrizētā laukā.» Saviem mazbērniem no
kašmira džemperiem, kas ļoti mīksti un nealerģiski, viņa sašuvusi bikses un cepures, bet no dabīgā zīda blūzēm, kas valkāšanai bijušas par lielu vai nav
patikušas pēc skata, viņa sašuvusi spilvendrānas vai izmanto tās kā naktskreklus. Daudzi, kas ieklausījušies Anitras padomos, tagad smejot teic: «Tu
uzsēdināji mūs uz kašmira adatas!» Varbūt ir vērts pamēģināt?
Vairāk par zaļo dzīvesveidu, kā arī padomus, kā izvēlēties preces ar mazāku bīstamo vielu daudzumu, vari, lasot «Lauku Avīzes» tematisko
izdevumu «Zaļi un veselīgi», kura autore ir Anitra Tooma, kā arī ieskatoties
interneta vietnē www.padomapirmsperc.lv .
Anta Kļaveniece
Teksts pārpublicēts no www.iecava.lv