Kopš 20.jūnija Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkā vienu mēnesi apskatāmas Anitas Kozičas gleznas. «Esmu iesācēja, es tikai mācos,» izstādes atklāšanā atzina autore.
Gleznošanas pamatus Anita apgūst Zorģu bibliotēkā, kur aktīvā bibliotekāre Aina Ezergaile ar pašvaldības finansiālu atbalstu rīko visādas saiešanas un dažādus rokdarbus interesentiem ierāda floristikas amata meistare Vineta Lamberte. «Sagribējām kaut ko citu, un tika pieaicināta Dagnija (māksliniece Dagnija Lauva – aut.). Sākumā bijām šausmās: «Ak, dievs – gleznot?! Noliek mums priekšā puķes – no kura gala jāsāk darīt? Parasti gleznot iet, lai nomierinātos, bet te stress,» Anita atceras pirmo nodarbību. Kopš tā brīža pagājis nedaudz vairāk kā gads.Iecavas «Pūralādes» saimniece Dagnija, kaut arī pārcēlusies uz dzīvi Limbažos, joprojām reizi mēnesī brauc vadīt gleznošanas nodarbības Zorģos. Tad padsmit dalībnieču dažas vakara stundas pavada, izliekot savas emocijas uz audekla.
«Pirmo darbu pabeidzu mājās. Tā pamazām tapa glezna pēc gleznas. Pati jūtu, ka tagad jau saprotu, kas jādara vispirms, kas beigās. Bet bez Dagnijas tā nevarētu. Man ļoti patīk Dagnijas stils – nevis izplūdis, bet konkrēts, lai var saprast, kas uzzīmēts,» par savas skolotājas iedvesmojošo rokrakstu teic Anita.
Viņas darbu izstādei dots nosaukums «Caur puķēm», jo vairumā gleznu, kas tapušas ar eļļas krāsām, attēloti ziedi. «Ir jāmācās uzgleznot tā, lai neizskatās kā bērnu zīmējumi, lai puķes iznāk uz āru. Man patīk tās biezās, patīk darboties ar špakteļa lāpstiņu. Mēdz būt tā, ka pēc dažām dienām redzu - vajadzēja gleznot citādi. Tad var knibināt tālāk, likt krāsu kārtu kārtām.»
Interesanti, ka gleznošanas nodarbības apmeklē arī Anitas vīramāte, kuras darbiņi izlikti apskatei dienas centrā «Iecavnīca», taču Mirdza Štībele atzīst – viņas gleznas neesot ne uz pusi tik skaistas kā vedeklas.
Starp ziedu gleznojumiem eksponēta arī ainava Jāņu noskaņās un ziemas skats, kurš Anitai tapis ar tādu iedvesmu, ka Dagnija teikusi: «Es nemaz klāt neeju!» Pagaidām Anitas otai pieder tikai maza izmēra darbi. Kad notikusi pirmā izstāde, iespējams, jāsāk domāt par lielākiem formātiem.
Tiem, kas Anitu pazīst kā savulaik panākumiem bagātu sportisti, bet tagad vieglatlētikas un fiziskās sagatavotības treneri, viņas mākslinieciskā puse varbūt ir pārsteigums. Lai gan zīmēšana meitenei padevusies jau bērnībā un skolas laikā, jo dotības visticamāk, mantotas no tēta, kuru Anita raksturo kā labu zīmētāju, viņa gan pati iepriekš nav varējusi iedomāties, ka pievērsīsies gleznošanai.
Bet šis nav vienīgais talants, ko atraisījušas radošās nodarbības Zorģos. Skatītājus priecējuši Anitas floristikas darinājumi, viņa ieguvusi atzinību biedrības «RaDam» rīkotajā Adventes vainagu konkursā. «Esmu daudzpusīga persona. Veidoju arī rotas,» stāstot par saviem vaļaspriekiem, Anita gan piebilst, ka šos darinājumus viņa netirgojot. «Izrādās, ka māku arī tamborēt. Dēlam Mārtiņdienas tirgum vajadzēja pašdarinātas preces. Tērvetes dabas parkā noskatīju un nopirku pirkstiņlellīti – es taču arī tādu varētu! Uztamborēju rūķīti, pieliku filca bārdiņu, izdevās. Es daudz ko māku, vienkārši nerealizējos, pietrūkst laika.»
Liela daļa mājsaimniecības darbu ir Anitas pārziņā, jo rīti viņai ir brīvi, treneres darbs Ķekavas sporta skolā sākas tikai pēcpusdienā. Vasarā Anita uzņemas arī zāles pļaušanu un trimerēšanu, lai atvieglotu dzīvesbiedra Andra mājas soli un ģimenei atliktu vairāk laika, ko pavadīt kopā citās aktivitātēs. Kopīgās intereses lielā mērā saistītas ar hokeju, kas neatslābst pat karstākajā gadalaikā. Jūlijā Iecavas hokeja klubs organizēs nometni bērniem, un Anita apņēmusies tajā vadīt fiziskās sagatavotības nodarbības.
«Pirmo darbu pabeidzu mājās. Tā pamazām tapa glezna pēc gleznas. Pati jūtu, ka tagad jau saprotu, kas jādara vispirms, kas beigās. Bet bez Dagnijas tā nevarētu. Man ļoti patīk Dagnijas stils – nevis izplūdis, bet konkrēts, lai var saprast, kas uzzīmēts,» par savas skolotājas iedvesmojošo rokrakstu teic Anita.
Viņas darbu izstādei dots nosaukums «Caur puķēm», jo vairumā gleznu, kas tapušas ar eļļas krāsām, attēloti ziedi. «Ir jāmācās uzgleznot tā, lai neizskatās kā bērnu zīmējumi, lai puķes iznāk uz āru. Man patīk tās biezās, patīk darboties ar špakteļa lāpstiņu. Mēdz būt tā, ka pēc dažām dienām redzu - vajadzēja gleznot citādi. Tad var knibināt tālāk, likt krāsu kārtu kārtām.»
Interesanti, ka gleznošanas nodarbības apmeklē arī Anitas vīramāte, kuras darbiņi izlikti apskatei dienas centrā «Iecavnīca», taču Mirdza Štībele atzīst – viņas gleznas neesot ne uz pusi tik skaistas kā vedeklas.
Starp ziedu gleznojumiem eksponēta arī ainava Jāņu noskaņās un ziemas skats, kurš Anitai tapis ar tādu iedvesmu, ka Dagnija teikusi: «Es nemaz klāt neeju!» Pagaidām Anitas otai pieder tikai maza izmēra darbi. Kad notikusi pirmā izstāde, iespējams, jāsāk domāt par lielākiem formātiem.
Tiem, kas Anitu pazīst kā savulaik panākumiem bagātu sportisti, bet tagad vieglatlētikas un fiziskās sagatavotības treneri, viņas mākslinieciskā puse varbūt ir pārsteigums. Lai gan zīmēšana meitenei padevusies jau bērnībā un skolas laikā, jo dotības visticamāk, mantotas no tēta, kuru Anita raksturo kā labu zīmētāju, viņa gan pati iepriekš nav varējusi iedomāties, ka pievērsīsies gleznošanai.
Bet šis nav vienīgais talants, ko atraisījušas radošās nodarbības Zorģos. Skatītājus priecējuši Anitas floristikas darinājumi, viņa ieguvusi atzinību biedrības «RaDam» rīkotajā Adventes vainagu konkursā. «Esmu daudzpusīga persona. Veidoju arī rotas,» stāstot par saviem vaļaspriekiem, Anita gan piebilst, ka šos darinājumus viņa netirgojot. «Izrādās, ka māku arī tamborēt. Dēlam Mārtiņdienas tirgum vajadzēja pašdarinātas preces. Tērvetes dabas parkā noskatīju un nopirku pirkstiņlellīti – es taču arī tādu varētu! Uztamborēju rūķīti, pieliku filca bārdiņu, izdevās. Es daudz ko māku, vienkārši nerealizējos, pietrūkst laika.»
Liela daļa mājsaimniecības darbu ir Anitas pārziņā, jo rīti viņai ir brīvi, treneres darbs Ķekavas sporta skolā sākas tikai pēcpusdienā. Vasarā Anita uzņemas arī zāles pļaušanu un trimerēšanu, lai atvieglotu dzīvesbiedra Andra mājas soli un ģimenei atliktu vairāk laika, ko pavadīt kopā citās aktivitātēs. Kopīgās intereses lielā mērā saistītas ar hokeju, kas neatslābst pat karstākajā gadalaikā. Jūlijā Iecavas hokeja klubs organizēs nometni bērniem, un Anita apņēmusies tajā vadīt fiziskās sagatavotības nodarbības.